Andris Ulpke

Šoruden daudzviet aizsargājamās teritorijās Latvijā tiek atklātas jaunas dabas takas. Par divus miljonus latu vērto Eiropas projektu stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Sandra Bērziņa un projekta vadītājs Valērijs Seilis. Par Slīteres taku stāsta Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte, par Pēterezera dabas taku – zoologs Vilnis Skuja.

1600. gadā Polijas karalis Sigizmunds Vaza uzsāka karu pret Zviedriju. Vēl gadu iepriekš viņš bija arī Zviedrijas karalis, bet, būdams pārliecināts katolis, nespēja noturēties protestantiskās valsts tronī. Tagad viņš gribēja vismaz atņemt jaunajam zviedru karalim Kārlim IX Igaunijas ziemeļdaļu, kuru Zviedrija savulaik bija ieguvusi saskaņā ar savienības līgumu, kas tika slēgts, Sigizmundam kļūstot par abu valstu monarhu. Šļahtiči, kuriem tolaik bija noteicošais vārds Polijas politikā, bija gatavi karali atbalstīt. Varēja cerēt, ka karadarbība aprobežosies ar Ziemeļigauniju, būs īsa un poļiem uzvarām vainagota – galu galā Polijas-Lietuvas armija pēdējos 100 gados nebija cietusi nevienu nopietnu sakāvi un iedzīvotāju skaita ziņā Sigizmunda valsts desmit reizes pārspēja Kārļa IX Zviedriju. Tomēr bravūrīgie urāpatrioti nebija ņēmuši vērā vairākus apstākļus. Pirmkārt, liela daļa Polijas spēku bija saistīta dienvidos, kur tā jau ilgstoši stīvējas ar turku sultānu un Austrijas ķeizaru par ietekmi Moldāvijā un Transilvānijā. Otrkārt, Zviedrija, atšķirībā no Polijas-Lietuvas savienības, bija centralizēta valsts ar labi nostādītu obligātās karaklausības sistēmu, tāpēc spēja mobilizēties karam daudz ātrāk. Pie tam pēdējā laikā Zviedrija bija pastiprināti gatavojusies karam, tās regulārā armija bija labi apmācīta un motivēta. Tā nu, poļiem par lielu pārsteigumu, viņiem ne tikvien neizdevās ātri iesviest zviedrus Somu līcī, bet jau visai drīz bija jādomā, kā noturēt Vidzemi un Rīgu.

1605. gadā, kad karš ar mainīgiem panākumiem bija risinājies jau piecus gadus, zviedri sāka plašu uzbrukumu un aplenca Rīgu. Aplencējus komandēja pats karalis Kārlis IX. Viņa rīcībā šeit bija vairāk nekā 10,000 pīķnešu un musketieru, kādi 3000 jātnieku – tā sauktie reiteri, bruņoti ar zobeniem un šaujamieročiem, – un 11 lielgabali. Poļu spēku komandieris Lietuvā hetmanis Hodkevičs ar steigu komplektēja armiju, bet viņam izdevās savākt tikai 1300 kājnieku, 2500 jātnieku un 5 lielgabalus. Tiesa, lielākā daļa poļu kavalērijas ir slavenie „spārnotie huzāri” – pīķiem bruņoti jātnieki, kuru segliem aizmugurē piestiprināta spārniem līdzīga konstrukcija. Šīs kavalērijas triecienu grūti izturēt jebkurai armijai. Pie tam šajā gadījumā pareizāk būtu runāt par lietuviešu huzāriem, jo lielākā daļa viņu nāca no Lietuvas un, kā vēsta hronikas, kaujā devušies, saukdami lietuviski: „Mušk!” – „Sit!” jeb „Sadod!”. Vēl Hodkeviča armijā ir nedaudz Ukrainas kazaku, tatāru vienība un 300 t.s. reiteri – ar pistolēm un musketēm bruņoti jātnieki, kurus savam lēņu kungam palīgā atsūtījis Kurzemes hercogs.

Ar šādu armiju hetmanis Hodkevičs 1605. gada 27. septembrī ieradās pie Kirhholmas, tagad mums zināmas kā Salaspils. Kārlis IX ar lielāko daļu savu spēku devās viņam pretī. Zviedru pārsvars bija apmēram 1:3, pie tam poļu kājniekus, kas lielāko tiesu bija tā sauktie haiduki, drīzāk paramilitāras daļas, nekādi nevarēja salīdzināt ar labi apmācīto zviedru infantēriju. Hodkevičs lika uz savu vienīgo trumpi – huzāriem, kurus komandēja Jans Pavels Sapieha. Aprēķins izrādījās pareizs. Huzāru trieciens vispirms apstādināja uzbrukumā soļojošos zviedru kājniekus, bet kad Kārlis sūtīja pretuzbrukumā reiterus, huzāru brāzmainais uzbrukums atsvieda tos atpakaļ un uztrieca virsū pašu kājniekiem. Zviedru rindas pajuka, un viņi metās bēgt. Huzāri auļoja pakaļ un – „Mušk! Mušk!” – laida darbā pīķus. Kaujas liktenis bija izšķirts pusstundā, Kārlis IX zaudēja turpat vai pusi no savas armijas, kamēr Hodkeviča rindās krituši vien kādi pāris simti. Pēc kaujas zviedri bija spiesti pārtraukt Rīgas aplenkšanu, bet savu spožo uzvaru poļiem tā arī neizdevās izmantot tās pašas tūļīgās militārās sistēmas dēļ.

Part of what makes geocaching so great is the variety of ways to play. As you’ve probably seen in past Geocache of the Week posts, some geocaches are incredible and creative containers, some are epic puzzles, and some—like this week’s—are arduous journeys with big rewards.

As you might gather from the title, Apollos pool with the million dollar view (GC13VNK) is all about the amazing vista at ground zero. However, to make it to the final location and earn your smiley, you’re going to have to negotiate 4.5 difficulty and terrain ratings. The geocache owner, glyn(the only one), said “The place of the cache was suggested by a good friend of mine Alex who lives close by. He suggested that this would the “ultimate” geocache, given the isolation, difficulty and the stunning place to visit…It’s a real mission to get in and out, hence the difficulty rating.” He goes on to say, “I have a creative streak and want visitors to enjoy my creations or discover the places that I have found in the same way I’ve been enjoying others in lots of locations here and overseas.”

Despite the difficulty, the payoff is totally worth it. If the photos aren’t enough proof, just read some of the Found It logs. Geocacher -OGP- said, “One solid bush bash of a slog that took us to a spectacular place. It’s that much more fun with a good group. As the bush was drawing evermore blood I had to keep reminding myself this is fun and part of the adventure. The pool dropoff and view are worth every bit.”

Another awesome part of this geocache is the owner’s dedication to keeping it maintained. He says, “Our local cachers are good at helping maintaining caches and this helps me out. I also spend more time in maintenance than in finding caches myself.” And of course, the positive logs and favorite points help keep him motivated, “I guess I “feed” on the comments that I get back, drives me on.”

Some finds are worth celebrating. What’s your favorite (family-friendly) way to celebrate completing a geocaching adventure? Tell us in the comments.

Continue to explore some of the most engaging geocaches around the globe. Check out all the Geocaches of the Week on the Geocaching blog.

If you would like to nominate a Geocache of the Week, leave a comment below with the name of the geocache, the GC code, and why you think we should feature it.

 

 

Kā mainījušās vēstuļu rakstīšanas tradīcijas? Kādreiz tās bija glīti salocītās, iesmaržinātas un uz īpaša papīra rakstītas. Šodien bieži vien steigā pavirši uzšņāpjam kādu teikumu e-pastā. Objektīvās, laika un laikmeta noteiktās pārmaiņas un nevēlamais stils – skaidro lingviste Dite Liepa.

Pamatlikumi, kas jāievēro, rakstot e-pasta vēstules:

Svarīgs temata virsraksts. Tematam jābūt skaidram un konkrētam, lai saņēmējs gribētu vēstuli atvērt un izlasīt. Tematam ir jābūt saistītam ar šo vēstuli, nevis, piemēram, "sveiciens Līgo svētkos", kas norāda uz iepriekšējo saraksti.

Nevajadzētu rakstīt garus ievadus, jo ne visi lasītāji ir gana pacietīgi, lai izlasītu standarta pieklājības frāzes un jaunumus uzzinātu tikai beigās. E-pasts ir ātrs saziņas veids, tāpēc to labāk izmantot konkrētai saziņai.

Tāpēc arī svarīgs ir nākamais likums – nevajag sākt vēstuli ar vispārīgām un nekonkrētām frāzēm.

Nevajadzētu arī aizrauties ar nevajadzīgiem saīsinājumiem, kas var mulsināt saņēmēju. 

Vēstuli noteikti sāk ar sasveicināšanās frāzi, bet jābūt uzmanīgam ar „labrīt”, „labdien” un „labvakar” lietojumu, ja vēstuli sūta uz tālāku zemi. Vēstules beigās noteikti ir jābūt „atvadu frāzēm”, kas palīdzēs saprast, ka vēstule adresēta konkrētam cilvēkam un no viņa gaida arī atbildi. Parakstā jābūt „Ar cieņu” vai „ Cieņā”. Ja tā ir lietišķā sarakste, noteikta jānorāda amats un kontakti.

Vēstules garumam nevajadzētu būt vairāk par divām, trim rindkopām.

Laba vēlējumus vēstules beigas var pievienot.

Skolas un Lāčplēša ielas krustojumā pie Kaņepes Kultūras centra atklāta Open bike pašapkalpošanās velosipēdu «darbnīca» un riepu pumpēšanas punkts. Pašapkalpošanās «darbnīcu» veido divi statīvi – vienā metāla auklās piestiprināti...

„Kunga Manuila, šī vissvētītākā no Konstantinopoles imperatoriem, aiziešana Dieva mierā bija liels trieciens un posts visai kristīgajai pasaulei,” – tā rakstījis kāds viduslaiku dženoviešu autors. Viņš runā par 12. gadsimta Bizantijas imperatoru Manuilu I Komnēnu – pēdējo dižo Austrumromas valdnieku, kura aiziešana mūžībā 1180. gada 24. septembrī patiešām iezīmēja šīs kādreiz varenās valsts beigu sākumu.

Bizantijas impērija savā apmēram tūkstoš gadus ilgajā vēsturē piedzīvoja gan pagrimuma posmus, gan uzplaukuma periodus. Pati šīs valsts pastāvēšana veselus tūkstoš gadus Eiropas un Āzijas nemierīgajā saduras punktā apliecināja tās potenciālu. Pēdējais impērijas uzplaukuma posms bija tā dēvētā Komnēnu renesanse – Komnēnu dinastijas valdīšanas simtgade, kas aptver lielāko daļu no 12. gadsimta. Šo periodu aizsāka Manuila Komnēna vectēvs Aleksijs un turpināja tēvs Jānis Komnēns. Viņi sekmīgi reorganizēja impērijas armiju, padarot to par sava laika militārajām prasībām atbilstošu centralizētu mehānismu. Tika attīstīta kavalērija, kas bija vitāli nepieciešama karošanai pret jātnieku tautām – pečeņegiem Balkānos un turkiem seldžukiem, kas 11. gadsimtā bija atņēmuši Bizantijai lielāko daļu Mazāzijas. Komnēniem izdevās atkarot turkiem Vidusjūras piekrastes rajonus un atspiest viņus Mazāzijas kalnainajā vidienē, sekmīgi konkurēt par ietekmi Balkānos ar Ungārijas karaļiem un Itālijā – ar Dienviditālijas normāņu valdniekiem un vācu ķeizariem. Komnēnu renesanse sakrita ar krusta karu periodu, un Bizantijai izdevās visumā veiksmīgi tikt galā sarežģīto militāri diplomātisko spēli: krustnešu ekspansijas novadīšanu cauri savām teritorijām uz Tuvajiem Austrumiem. Aktivizējās tirdzniecība – Konstantinopole nostiprināja savas pozīcijas kā aktīvākais preču apmaiņas centrs starp Rietumeiropu un islāma zemēm. Ne tik pozitīva bija valsts iekšējā attīstība: Komnēnu imperatoru vara balstījās uz tiem lojālu militarizētas aristokrātijas slāni, līdzīgu tā laika Rietumeiropas bruņniecībai, un šo feodāļu privilēģijas tika nostiprinātas uz zemnieku tiesību rēķina; daļā impērijas zemju šai laikā ieviesās dzimtbūšana. Aristokrātijas ietekmes pieaugums lielā mērā izrādījās liktenīgs valstij tad, kad tās priekšgalā vairs nebija spēcīga imperatora, kurš visu spētu turēt varas grožos.

Cik var spriest no laikabiedru izteikumiem, Manuils Komnēns bijis ārkārtīgi harizmatisks, ārēji pievilcīgs cilvēks, fiziski spēcīgs un drosmīgs karavīrs, vārda tiešā nozīmē – valdnieks no Dieva žēlastības. Mantojis nostiprinātu un dinamisku valsti, viņš izvērsa ambiciozu ārpolitiku. Viņa laikā krustnešu valstis Palestīnā un Sīrijā faktiski kļuva par Bizantijas protektorātu. Sekmīgā karā pret Ungāriju tika atgūtas zemes tagadējās Bosnijas un Horvātijas teritorijā. Ar Komnēnu diplomātijas pūlēm un naudu viņu ietekmes sfērā uz laiku nonāca vairākas Krievzemes kņazistes un Ziemeļitālijas pilsētas. Notika aktīvas sarunas ar Romas pāvestu par iespējamu kristīgās baznīcas atkalapvienošanos, kas gan nenotika abu pušu nesavienojamo ambīciju dēļ. Impērija izvērsa ekspansiju pret normāņiem Dienviditālijā un turkiem Mazāzijā, lai gan kā vieni, tā otri izrādījās bizantiešiem pārāk ciets rieksts. Vispār, vērtējot imperatora Manuila Komnēna valdīšanu, vēlāko laiku vēsturnieki aiz ambiciozās ārpolitikas fasādes meklē nākamā pagrimuma cēloņus. Kā izteicies 19. gadsimta krievu vēsturnieks Fjodors Uspenskis, Manuila Komnēna valsts bija kā lieliski uzturēta muiža, kurā tiek saimniekots ar vērienu, taču pēc īpašnieka nāves izrādās, ka tas viss noticis uz kredīta, un iestājas bankrots.

Ahoy mateys, today be International Talk Like a Pirate Day, so all of ya landlubbers best be arrggghhh-ing, knockin’ back some grog, an’ searchin’ for me treasure—lest ye walk the plank and be stowed away in Davey Jones’ locker. For those of you who don’t speak Pirate, here’s that translated into normal English: Today is International Talk Like a Pirate Day. It’s a great day to search for geocaches, especially the Geocache of the Week.

Endlessly searching for “treasure,” a vocabulary of strange words, wooden legs—there are numerous similarities between geocachers and pirates. Well, maybe not that last one, but you get the idea. Pirate’s Quest Stolen Treasure (GC28T4Y) takes you on an epic, 10-stage, pirate-themed multi-cache adventure through Michigan’s Newaygo State Park. At each stage, geocachers will find an artifact like those in the photos, as well as a clue to where the next stage is located. The time, effort and craftsmanship that the geocache owners, photobug2, put into each stage is incredible and a great example of top-notch geocache placement.

So far, nearly 160 geocachers have earned their smiley and 90 of them added a Favorite Point. After making the find, geocacher potterteam said, “We planned a camping weekend at Newaygo to tackle more of the amazing caches here and this one was first on our list. WOW – what an amazing multi-cache. We were astounded at the creativity, planning and work that was put into every stage. We had so much fun doing this cache and are giving it a well earned favorite point, wish we could give it more than one!!!”

Another geocacher who made their way through the forest to earn their smiley is 2xArcher, who said, “This is the best multi that I have ever done. I can’t believe the amount of time and work that went into making and placing this cache. Awesome!!! I will be talking about this one for a long time. This is a favorite for us.”

While searching for a special pirate-themed geocache to feature today, I came across tons of great pirate caches. Which one is your favorite? Tell us in the comments. (Answer in pirate-speak, please.)

Editor’s Note: If Newaygo State Park is sounding a little familiar, it’s because its also home to another Geocache of the Week. This park sounds like a geocacher’s paradise!

Continue to explore some of the most engaging geocaches around the globe. Check out all the Geocaches of the Week on the Geocaching blog.

If you would like to nominate a Geocache of the Week, send an email with your name, comments, the name of the geocache, and the GC code to pr@geocaching.com.

As the legend goes, Arthur pulled the sword Excalibur from the stone to become King of the realm. Sometimes when I finally pull the logbook from a micro-cache, I feel like a king too. For those who want a little more of an experience fit for a true king, finding this week’s Geocache of the Week will put you on the right track.

While you could probably rate the original Excalibur at difficulty and terrain 5, the geocache Excalibur (GC2VQ88) in the Netherlands clocks in at a mere 1.5 for each. The story begins in the geocache description, where new evidence suggests that the original sword in the stone was actually located in the Netherlands, not England. While this suggestion may be inflammatory, those that seek out this geocache will find the truth.

So far nearly 650 geocachers have made the journey to gently pull the sword from the stone, sign the logbook and potentially become the King (or Queen) of geocaching. Once such geocacher is imke1967, who in their log, said,”This one isn’t very hard to find. It’s a classic “Drive-By”, but still it is a brilliant one: The craft behind it is phenomenal and the effort is well worth a favourite point. TFTC!”

This geocache has earned 261 favorite points, which is a testament to the time and effort that went into its creation. The geocache owner, Zwiepjes, said,”This cache took me a lot of hours to build. Drilling the stone took me about 20 hours and making the sword about 5 hours work.” After creating the actual geocache at home, the perfect spot to place it had to be found. Regarding the inspiration for this geocache, Zwiepjes said,”Right from the beginning of when we started geocaching, we had this idea to make a geocache based on this famous legend. We wanted to make something where the geocacher could have the feeling he/she is King Arthur themselves. After some years of brainstorming, this is the final result.” Regarding all of the positive logs and favorite points, Zwiepkjes says, “It is great when your geocache is rewarded and certainly fun when we hear stories at events and when other people are talking about your cache. Reading the positive logs is so nice. We always say: that’s why we are doing this.”

Legends inspire many geocaches. Which geocache that’s inspired by a legend (well-known or local) is your favorite? Tell us in the comments.

Continue to explore some of the most engaging geocaches around the globe. Check out all the Geocaches of the Week on the Geocaching blog.

If you would like to nominate a Geocache of the Week, send an email with your name, comments, the name of the geocache, and the GC code to pr@geocaching.com.

Eiropas Mobilitātes nedēļā Rīgas mērs Nils Ušakovs Rīgas ielās izbraucis ar Latvijā radīto Blue Shock Bike elektrovelosipēdu un ar to pat gatavs piedalīties projekta Gudrais Pilsētnieks rīkotajās sacensībās. Pilsētas galva Twitter tīklā publiski apliecinājis, ka jau nākamgad Rīgas ielās tiks marķētas velojoslas.

Sākam publicēt nu jau bijušā Latvijas Nacionālās operas direktora Andreja Žagara komandējumu atskaites, kas var dot lielāku skaidrību jautājumā, cik pamatoti vai nepamatoti tērēti valsts līdzekļi. Šodien - komandējumu atskaites par 2012. gadu.

Pirms 36 gadiem palaistā NASA automātiskā starpplanētu zonde «Voyager-1» izlidojusi ārpus Saules sistēmas un nonākusi starpzvaigžņu telpā, secinājuši ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zinātnieki.

Ar raidījuma starpniecību aicinām apmeklēt un iepazīt senās dabas svētvietas Latvijā, kā arī Zviedrijā un Igaunijā. Tie ir maršruti vēstures izzinātājiem, dabas un kultūras tūrisma cienītājiem. Īstenojot projektu "Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte", ir izveidoti jauni tūrisma maršruti „Pa Kuršu pēdām” un „Kursas zaļie dievnami”. Dodoties šajos maršrutos var ne tikai iepazīt senās Kursas dabas skaistumu, bet arī censties izprast mūsu sentēvu priekšstatus par dabas spēkiem, pagāniskajiem rituāliem un cilvēku un dievu savstarpējām attiecībām.
Raidījuma viesi Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Juris Urtāns, Rīgas Plānošanas reģiona projektu vadītāja Liesma Grīnberga un tūrisma eksperts Gatis Skrabe.

Latvijā cilvēki ienākuši 9 - 10. gadu tūkstotī p.m.ē. – no šī laika arī varam runāt par mūsu svētvietām. Latvijā ir atrasti Akmens laikmeta elku tēli.

Kas ir svētvieta, ko tā var dot ikvienam, kā turp nokļūt un ko tur darīt? Svētvietas ir vietas ar ļoti augstu pozitīvo enerģētisko un informatīvo līmeni, parasti nostāstiem un teikām apvītas (Zilais kalns, Pokaiņi u.c.), ar savdabīgu un daudziem neizprotamu pievilkšanās spēku - bedrīšakmeņi, bļodakmeņi, kausakmeņi, kā arī īpaši koki, kalni, alas, avoti un cita veida kulta, pulcēšanās vai mītiskās vietas.

Dabas svētvietās ir kaut kas īpatns, no zinātniskā viedokļa, protams, neizskaidrojams.

Pilskalni – vietas, kur cilvēki dzīvoja – tās nav svētvietas. Arī Pokaiņus Juris Urtāns neuzskata par svētvietu, bet senu tīrumu un akmeņu krāvumu vietu, bet, ja cilvēki tur jūtas labi – viss kārtībā! Pokaiņi ir jauna svētvieta.

Latvijā ir vairāki simti svētvietu, no kurām aptuveni trešdaļu iespējams attīstīt kā tūrisma objektus, tā nodrošinot šo vietu saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Ir izveidota datu bāze par Latvijas svētvietām, tajā šobrīd apkopota informācija par apmēram 600 objektiem.

Unless you're the big cheese at your job, you probably share the air around you with a few (or many) coworkers—which unfortunately can be distracting. Reader Fred Castagnac shares her tips for getting your productive quiet time when you need to.

Read more...

Šodien, 11. septembrī Katalonijas iedzīvotāji sadodas rokās 400 km garumā atkārtojot 1989.gada Baltijas Ceļu. Katalonija vēlas būt pilnīgi neatkarīga no Spānijas, kurai vardarbīgi tika pievienota 1714.gadā, kad pēc 18 mēnešu aplenkuma un apšaudes krita Barselona. Spānijas monarhija un Franko režīms Kataloniju uzskatīja par savu laupījumu, kuru izmantoja un izsūca līdzīgi kolonijām 300 gadus. Katalāņu valodu aizliedza. Slavenais arhitekts Antoni Gaudi 72 gadu vecumā tika arestēts un piekauts tikai par to, ka uzrunāja spāņu policistu katalāņu valodā. Republikāniskās Spānijas laikā 1931.gadā Katalonija pasludināja savu neatkarības atjaunošanu, bet pēc ģenerāļa Franko apvērsuma un nežēlīgas Barselonas bombardēšanas to zaudēja vēlreiz 1939.gadā. Sakās nežēlīgas represijas - 150 000 cilvēku nonāca koncentrācijas nometnēs, bet 4000 režīma pretinieku tika nošauti. Franko pilnībā likvidēja Katalonijas autonomiju un aizliedza katalāņu valodu skolās.

Chrome: You won't find a shortage of tab management tools out there for Chrome and all of them manage to add something a little different to the way you browse. Veritabs is an extension that adds a vertical sidebar to your browser to help you easily find the tab you're looking for.

Read more...

Operas tradīciju pirmsākumi Latvijā meklējami 18. gadsimtā, kad Kurzemes hercogistē notiek pirmās muzikālās izrādes un Rīgā parādās pirmās ceļojošās operas trupas. 1782. gadā Lielajā Ķēniņu ielā tika uzcelta ēka, kurā līdz 1863. gadam darbojās Rīgas Pilsētas teātris. Tieši tur no 1837. līdz 1839. gadam strādāja pasaules mūzikas vēsturei tik būtiskais Rihards Vāgners, sākot komponēt savu operu "Rienci". Rīgas Pilsētas teātra jaunā celtne, tagadējā LNO mītne, tika pabeigta 1863. gadā: šajā ēkā līdz Pirmajam Pasaules karam strādāja vēlāk pasaules slavu guvušie diriģenti Bruno Valters, Fricis Bušs un Klemenss Krauss. Pirmo latviešu operas trupu ar nosaukumu Latviešu opera Rīgā dibināja Pāvuls Jurjāns. Bet par operas ēkas vēsturi Zigfrīds Muktupāvels uzklausījis operas vēsturnieku Miku Čeži. Kultūras Rondo Operas svētkos tikās arī ar diriģentu Mārtiņu Ozoliņu un komponistu Arturu Maskatu.

No 19. – 25. augustam Austrumsibīrijā notika 6. starptautiskā latgalistikas konference. Ceļojuma piezīmes un pārdomas par, tiekoties ar Sibīrijas latgaliešiem, pieredzēto - raidījumā.

Normunds (normis.info) ir izveidojis interaktīvu karti, kurā apkopojis informāciju par dabas takām Latvijā. Patiesībā kartē atrodama informācija arī par piknika vietām, parkiem un skatu torņiem. Karte noderēs ikvienam, kas vēlas pabraukāt un izbaudīt Latvijas skaisto dabu. Šāda karte īpaši noderīga būs ģimenēm. Šo karti jāuztver kā noteikta cilvēku skaita kūrētu projektu nevis automatizēti robotizētu objektu blāķi. Jācer, ka šādā veidā (vismaz kādu laiku) kartē būs aktuāla un kvalitatīva informācija.

Kategorijā “Torņi” nav iekļauti tie torņi, kas atrodas pie dabas takām, bet tikai tādi, kas ir atsevišķi no kādiem citiem objektiem. Ar kategoriju “Parki” tiek saprastas jebkādas teritorijas, kur var pastaigāties pa nekonkrētu maršrutu, vai tādas, kurā ir dažāda veida aktivitātes. Piemēram Tērvete, Pokaiņi, un arī bērnu laukumiņi Ventspilī un citur. Kategorijā “Piknika vietas” ir atrodamas interesantas vietas kur aizbraukt un apsēsties smukā vietā, un paēst līdzpaņemtās maizītes. Tie ir speciāli izvietoti galdiņi interesantās vietās, reizēm pie ezeriem, reizēm kādā citā skaistā vietā. Visus galdiņus protams nevar iekļaut, esmu izvēlējies tikai pašam zināmos interesantākos.

Avots: normis.info

Par viņa veidoto karti Normunda Twitter kontā @normis lasīju jau pirms dažām dienām, bet beidzot viņš savu projektu ir novedis līdz lietojamai stadijai un paziņojis par to arī savā blogā. Patiešām rekomendēju iegriezties kartē, piefiksēt interesantus objektus un jau šajās brīvdienās aizbraukt dabā kopā ar savu ģimeni. Ziema tuvojas milzu soļiem un jāizbauda pēdējās iespējas izbraukt dabā. Paldies Normundam par darbu!

The post Izveidota interaktīva Latvijas dabas taku karte appeared first on Kristaps Skutelis (krizdabz.lv).

Godīgās eiro ieviešanas aizstāvja - žurnāla Ir izdevējs augusta vidū paklusām palielinājis izdevuma cenu par 10 procentiem, tā pievienojoties tiem ne visai godīgajiem eiro gaidītājiem, kuri savas produkcijas cenas paklusām paaugstina vēl pirms eiro ieviešanas, kas gaidāma nākamā gada 1. janvārī. Ne žurnāla, ne izdevēja vadība nekādus komentārus par šo rīcību pagaidām sniegt nevēlas.

Latvijas alpīnistu ekspedīcija šodien sasniegusi Pamira kalnu virsotni, kurā līdz šim neviens nebija uzkāpis, un devusi tai vārdu Rīga.

Are you the guy that spends his time at the bar staring at his phone, missing out on human connection? Are your buddies upset with you because instead of following their conversation, you're following Instagram? Salve Jorge Bar in Sao Paolo, Brazil has the solution; the bar offers the Offline Glass. This is a beer glass created by advertising agency Fischer & Friends...

Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis intervijā "Sporta Avīzei" atklājis, ka šobrīd nobriedusi situācija, kad nopietni jādomā par izlases galvenā trenera Aleksandra Starkova nomaiņu, tāpēc jau uzsāktas sarunas ar vairākiem kandidātiem. Jāatgādina, ka aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas izlase Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas turnīra spēlē savā laukumā cieta sagrāvi 0:5 pret Bosnijas un Hercegovinas valstsvienību.

“What's this song?” Starting today, the Sound Search for Google Play widget is available to download from the Play store, so you can start identifying music playing around you, directly from your Android device’s homescreen.


Sometimes, you hear a song you like while you’re out and about but don’t want to download it right at that moment. The Sound Search widget syncs across all of your devices, so that song you recognized with your phone in the coffee shop can be quickly purchased from your tablet at home.

For devices running Android 4.2, you can add the widget directly to your device’s lockscreen, letting you recognize songs without even unlocking your phone, making it even easier for you to catch that song at the club.

The Sound Search for Google Play widget is available on Google Play for devices in the U.S. running Android 4.0 and above. After you’ve installed it, go to the widget picker and drag the Sound Search widget onto your homescreen. You can click on the widget at any time to start recognizing music around you.

Posted by Annie Chen, Software Engineer